L
L
O
O
A
A
D
D
I
I
N
N
G
G
auto transporta pārvadāšana
Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image Intro image

Izskatīgās divdurvju automašīnas vienmēr piesaistījušas auto entuziastu interesi un kolekcionāru vēlmi tās iegūt savā īpašumā. Vēsturiski izcilākās divdurvju automašīnas ne tikai izceļas ar savu dizainu, bet arī ar tehnoloģiskajiem risinājumiem un komfortu. Ar šo modeli – 280SE – pirms vairākām desmitgadēm aizsākās “Mercedes-Benz” tradīcija būvēt plašas, greznas un ļoti izskatīgas divdurvju automašīnas.

Ir gandrīz simboliski, ka graciozais 60. gadu kabriolets, kas attēlos pozē līdzās “Kurbada” “Crazy Horse” autovedējam, ir tieši zilā krāsā. Lai gan W111 sērijas divdurvju automašīnas bija pieejamas arī citās krāsās, tieši 1968. gada “Blau Coupe” jeb šajā gadījumā “Blau Cabrio” ar nedaudz tumšāku, pieskaņotu jumtu tiek uzskatīta par sevišķi elegantu kombināciju. Tomēr šis modelis, ko “Mercedes-Benz” ražoja veselus desmit gadus, no 1961. līdz pat 1971. gadam, ir ne tikai izcili skaists un iekārots, bet arī ieņem īpašu vietu trīsstaru zvaigznes modeļu transformācijā.

Pēc II pasaules kara "Mercedes-Benz" modeļi iemiesoja greznību un inovācijas. No nelielajām, tehnoloģiski attīstītajām pontonu automašīnām līdz greznajiem limuzīniem, kas pazīstami kā "Adenauers". Šie auto, nosaukti Vācijas kanclera Konrāda Adenauera vārdā un simbolizēja vācu automobiļu inženierijas izcilību.

Ar cieto jumtu vai bez W111 modeļu paaudzes divdurvju mersedess ir nenoliedzami izskatīgs spēkrats, skaties, no kuras puses gribi. Pēc II pasaules kara “Mercedes-Benz” modeļu gamma sastāvēja no dažādu paaudžu pontoniem, relatīvi nelielām pasažieru automašīnām, kas iezīmēja tehnoloģisku pāreju uz nesošo virsbūvi, kā arī ultradārgiem rāmja tipa limuzīniem, tostarp tautā dēvētā “Adenauera” – par godu Vācijas pirmajam kancleram Konrādam Adenaueram, kura autoparkā savulaik bija pat seši W189 sērijas “Mercedes-Benz” 300d (1957.–1962. g.). Lai gan pontoni, kas savu iesauku iemantoja viengabalainā virsbūves dizaina dēļ, kļuva par sava laika drošākajiem pasažieru automobiļiem, pateicoties ģeniālā inženiera Bēlas Bareņī (Béla Barényi) iestrādēm, tie bija kļuvuši pārāk šauri un nekomfortabli, lai atbilstu augošajām pircēju prasībām un arvien plašākajai rocībai. Jaunā modeļa ražošana sākās 1959. gada vasarā, bet pirmizrāde ar tikai sešu cilindru dzinējiem (pontonam bija arī 4 cilindru motori) notika jau tā paša gada rudenī Frankfurtes autoizstādē. W111 progress, salīdzinot pat ar visdārgāko pontonu jeb W128, bija acīm redzams, taču trūka kādas būtiskas sastāvdaļas – īstas luksusklases “coupe”.

Divas durvis – četras sēdvietas

Kupejas un kabrioleti, turklāt pat diezgan glīti, karjeras beigās bija arī pontonam. Taču tehnoloģisku ierobežojumu dēļ aizmugurējie sēdekļi bija gandrīz rudimentāri. Šāds trūkums nekādi neiederējās mersedesa jaunajā absolūtā komforta ideoloģijā, kuras pamatā lielā mērā bija apņemšanās uzbūvēt ekskluzīvu spēkratu ar divām durvīm, bet četrām pilnvērtīgām sēdvietām. Zināmas bažas radīja arī sedana dizaina iespējamā adaptēšana sportiskam siluetam, jo W111 dizainers Karls Vilferts (Karl Wilfert) bāzes modeļa bagāžnieka daļu bija izveidojis ar izteiktām vertikālām “spurām” malās, kamdēļ pirmie 220b un tā radi drīz pēc iznākšanas kļuva pazīstami ar iesauku “Heckflosse”. Angliski tas nozīmētu “fintail”, bet latviski to pašu “zivs asti”. “Mercedes” iekšējā komunikācijā “spuras” dēvēja citādi – “Peilkante”, taču konservatīvie klienti sākumā tik un tā noraidīja dizaina risinājumu, uzskatot to par pārāk “stilīgu”. Vēlāk tas kļuva par šīs modeļu paaudzes stabilu atpazīšanas zīmi. Sekojot jaudīgākām un greznākām W111 un arī W112 modeļu versijām, to nosaukumos parādījās litera “S” no vācu “Sonderklasse” jeb “Sevišķā klase”. Tādējādi šis “Mercedes-Benz” modelis ielika pamatus nākamajai “S-Klasse”.

Bez “zivs astēm”

Bet kā pie sava nenovecojošā dizaina tikai kupeja? Te pienāca laiks leģendārā franču autodizainera Pola Braka (Paul Bracq) iznācienam. Jau obligātā karadienesta laikā 50. gadu vidū viņam radās iespēja iepazīstināt ar savām skicēm Vilfertu. Viņš bijis tādā sajūsmā par franču talanta idejām, ka tūliņ piedāvājis Polam darbu “Mercedes” dizaina studijā Zindelfingenā. Dienesta dēļ Pola karjera “Mercedes” gan nedaudz aizkavējās, taču ideāli sakrita ar darbu pie W111 un W112 (tā paša W111 greznāka versija ar pneimopiekari un lielāku dzinēju) “coupe” un kabrioleta izpildījumiem. Divdurvju modeļi iznāca 1961. gadā, divus gadus pēc sedana debijas. “Coupe” pirmizrāde ideāli sakrita ar “Mercedes-Benz” muzeja jubilejas svinībām, savukārt modelis ar nolaižamu jumtu pirmoreiz tika izrādīts tā paša gada Frankfurtes autosalonā. Braks ne tikai bija gandrīz pilnībā atteicies no “zivs astēm” aizmugurē, bet arī izmanījās atstāt automašīnu bez vidējā jeb B jumta balsta. 4,9 metrus garam limuzīnam ar garām durvīm tas nebūt nebija viegls uzdevums, taču uz gadu desmitiem iecementēja Štutgartes kupeju un kabrioletu uzbūves principus. Plašais, no amerikāņu lielkupejām noskatītais stiklojums piepildīja grezno salonu ar gaismu dažādos laikapstākļos un akcentēja vēl 50. gadu beigās uzstādīto pamatpostulātu – “coupe” un kabrioletam jābūt tikpat ērtam kā S klasei, tikai ar divām durvīm. 1965. gadā “astes” pazuda arī no sedana, bet trīs gadus vēlāk pazuda arī sedans pats, lai atdotu vietu modernākai “S klases” paaudzei, vārdā W108/109.

Pārsvarā ar “automātu”

Divdurvju automašīnas pārdzīvoja oriģinālu par veseliem trīs gadiem, un kabriolets attēlos pārstāv šo brieduma periodu. 1968. gada modelis 280SE aizstāja 250SE, tiekot pie jaunāka M130 sērijas 6 cilindru dzinēja ar 2778 cm tilpumu un 160 ZS jaudu. Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h saruka par vienu sekundi, sasniedzot 10,5 sekundes – ar manuālo kārbu. Modeļiem ar četrpakāpju “automātu” šis rādītājs bija 13 sekunžu, bet “Mercedes” S klases kupejas tolaik nebija tendētas uz ātrumu, bet gan uz nenovecojošu eleganci. Vēl vairāk – 70. gados vissvarīgākais lielo “Mercedes-Benz” modeļu noieta tirgus bija ASV, un tur piegādātās automašīnas, protams, bija aprīkotas tikai ar automātiskajām kārbām. Ar manuālo transmisiju aprīkotās automašīnas tika tirgotas tikai Eiropā, tāpēc ir sastopamas ārkārtīgi reti.

Photo
Photo
Unikālā mērskalu kombinācija ar nedaudz izceltu “pulksteņu” augšmalu vēl šodien izskatās pietiekami šiki, bet augstvērtīgas ādas un pieskaņota koka apdare jau tajos laikos bija “must-have”.

Interesanti, ka spēkratam ar tik izteiktu imidžu toreiz pietika ar 14 collu riepām, turklāt klīrenss sasniedza cienījamus 17,5 centimetrus – vairāk nekā dažam mūsdienu krosoveram! Reizē ar jaunu dzinēju auto tika pie viengabala dekoratīvajām disku uzlikām virsbūves krāsā, jaunas formas spoguļiem un modernizēta priekšējā paneļa. Unikālā mērskalu kombinācija ar nedaudz izceltu “pulksteņu” augšmalu vēl šodien izskatās pietiekami šiki, bet augstvērtīgas ādas un pieskaņota koka apdare jau tajos laikos bija “must-have”. Interesanti, ka W111 pirmsākumos mērskalu panelis bija vertikāls, kamdēļ izskatījās mazliet amizanti, kaut arī nenoliedzami inovatīvi. Tradicionālie, apaļie “pulksteņi” parādījās tikai vēlāk. W111 sērijas “coupe”/“cabrio” beigu beigās sasniedza tādu pilnību un reputāciju, ka par īsteni cienīgu to pēcteci dažkārt tiek uzskatīts nevis hronoloģiski atbilstīgais C107, bet gan labi zināmās W126 sērijas S klases “coupe”, kas iznāca desmit gadu pēc “Blau Cabrio” demisijas – tikai 1981. gadā.

Salikts “ar rokām”

Pārlaicīgā dizaina, elegances un lieliskās kvalitātes dēļ “Mercedes-Benz” W111/112 sērijas divdurvju automobiļi ir ārkārtīgi pieprasīti – ne mazums arī tāpēc, ka visa modeļu paaudze pārstāv pēdējos “ar rokām” izgatavotos mersedesus. Lai gan roku darbs veidoja tikai daļu ražošanas procesa, izlaides apjomi bija patiesi homeopātiski: tādas automašīnas kā attēlos “Mercedes” izlaida tikai 13 vienības nedēļā. Pie mūsdienu konveijeru kapacitātes, kas izcep jaunu automašīnu katrās divarpus minūtēs, tik nesteidzīgi juvelieru ateljē tempi šķiet neticami. Attiecīgi, desmit gados tapa vien 3797 kupejas un 1390 kabrioleti. Vēl retāk sastopami teorētiski ir vien 250SE “Cabrio”, ko saražoja tikai 954 eksemplāros iepretim 5259 kupejām, kas mūs matemātiski noved līdz ražošanas apjomam 48 automašīnas nedēļā. Pavisam tika saražoti 32 804 divdurvju eksemplāri, no kuriem 7456 bija kabrioleti.

Sargieties no viltojumiem!

Mūsdienās vispieprasītākie ir astoņcilindru modeļi 280SE 3.5, kas izskatās gandrīz identiski sešcilindru 280., taču var maksāt pat trīs reizes vairāk. Sevišķa interese ir par V8 kabrioletiem, kurus arī saražoja skopā skaitā – 1232, tāpēc nereti sastopamas par vaļējām automašīnām pārbūvētas “coupe”. Klasisko automašīnu vietnēs pat atrodama instrukcija, kā atpazīt viltojumu, tostarp arī pēc šasijas numura. 280SE gadījumā tam jāsākas ar cipariem 111 025, un varam būt droši, ka minētais kabriolets, kurš atrodas “Kurbada” bāzē, ir īsts. Kā vairums klasisko mersedesu, arī W111/112 bija ārkārtīgi populārs ASV, kur šādas automašīnas var uziet dažādā stāvoklī un par ļoti atšķirīgām cenām. Tomēr jārēķinās, ka vienkārši glīts un braucošs “Mercedes-Benz” 280SE eksemplārs jau maksās 30–50 tūkstošus eiro, bet automašīnas labā stāvoklī vismaz 70–80 tūkstošus eiro, ja ne pat vairāk.

Image modal

Privātuma politika

1. Ievads

SIA “KURBADS UN KO” turpmāk – Pārzinis), interneta vietnē www.kurbads.lv (turpmāk – Vietne) veic tādu personas datu apstrādi, kuri ir iegūti no datu subjekta – Vietnes lietotāja (turpmāk – Lietotājs).

Pārzinis rūpējas par Lietotāja privātumu un personas datu aizsardzību, ievēro Lietotāju tiesības uz personas datu apstrādes likumību saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem - Eiropas Parlamenta un padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Regula) un citiem piemērojamajiem tiesību aktiem privātuma un datu apstrādes jomā.

Ņemot vērā minēto, Pārzinis ir izstrādājis šo privātuma politiku, ar mērķi sniegt Lietotājam Regulā paredzēto informāciju. 

Privātuma politika ir attiecināma uz datu apstrādi neatkarīgi no tā, kādā formā un/vai vidē Lietotājs sniedz personas datus (Vietnē, papīra formātā, klātienē, vai telefoniski).

Pārzinis patur tiesības jebkurā brīdī mainīt šos noteikumus. Vietnes apmeklētāja pienākums ir patstāvīgi pārbaudīt Vietnes saturu, lai iepazītos ar noteikumu izmaiņām.

2. Pārziņa identitāte un kontaktinformācija

Pārzinis ir SIA “KURBADS UN KO", PVN reģ. Nr. LV50003264331. Pārziņa adrese ir Mazjumpravas iela 24, Rīga, LV-1063, mājaslapa – www.kurbads.lv, e-pasts - kurbads@kurbads.lv, tālrunis –  +371 67803311.

3. Personas datu apstrādes nolūki, kā arī apstrādes juridiskais pamats

Ja Lietotājs Pārzinim iesniedz savus personu datus, telefoniski, izmantojot Vietnes kontaktformas, e-pastu vai cita veida pastu, mēs saglabājam un izmantojam šo informāciju, lai izpildītu vai noslēgtu attiecīgu pakalpojumu sniegšanas līgumu, tai skaitā, klienta identificēšanai; līguma sagatavošanai un noslēgšanai; pakalpojumu sniegšanai (līguma saistību izpildei); klientu apkalpošanai; iebildumu izskatīšanai un apstrādei; klientu lojalitātes celšanai; maksājumu un norēķinu administrēšanai; parādu atgūšanai un piedziņai; faktu pierādīšanai, mājaslapas uzturēšanai un darbības uzlabošanai; biznesa plānošanai un analītikai; plānošanai un uzskaitei. Tāpat, mēs šos datus apstrādāsim informācijas sniegšanai valsts pārvaldes iestādēm un operatīvās darbības subjektiem ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā.

Datu apstrādes tiesiskais pamati ir līguma noslēgšanai un izpildei, normatīvo aktu izpildei, saskaņā ar Klienta - datu subjekta piekrišanu, mūsu likumīgās (leģitīmās) intereses (piemēram, pārbaudīt Klienta identitāti pirms līguma noslēgšanas; nodrošināt līguma saistību izpildi; analizēt mājaslapas lietojumu darbību, nodrošināt pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, utt.

4. Personas datu kategorijas

Personas datu kategorijas – vārds, uzvārds, personas kods, e-pasta vai pasta adrese, IP adrese, tālruņa numurs, ziņojama vai vēstules saturs, utt.

5. Personas datu saņēmēju kategorijas

Dati tiek izpausti tiem Pārziņa darbiniekiem, kam tie ir nepieciešami tiešo pienākumu veikšanai, lai izpildītu vai noslēgtu attiecīgu pakalpojumu sniegšanas līgumu.

Iegūstot un izmantojot personu datus, mēs daļēji izmantojam ārējo pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, kuri saskaņā ar līgumu stingri ievēro mūsu norādījumus un kurus mēs pirms pakalpojuma izmantošanas un arī turpmāk pastāvīgi kontrolējam.

6. Datu subjektu kategorijas

Datu subjektu kategorijas – Pārziņa esošie, bijušie un potenciālie klienti, kā arī citas personas, kas izsaka vēlmi sazināties ar Pārzini.

7. Datu nodošana ārpus Latvijas

Saņemtos datus nav plānots ārpus Latvijas, Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas, kā arī netiks nodoti nevienai starptautiskai organizācijai. Tai pašā laikā, ņemot vērā, ka Vietne ir saistīta ar Google un Facebook servisiem, Pārzinis nevar garantēt, ka minētie uzņēmumi datus nenodos ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas.

8. Datu glabāšanas ilgums

Mēs apstrādājam un glabājam Lietotāja personas datus, kamēr kādai no pusēm pastāv juridisks pienākums datus glabāt.

Pēc tam, kad minētie apstākļi izbeidzas, un ja norādījumos par datu aizsardzību nav minēts citādi, mēs personu datus izdzēšam vēlākais trīs mēnešus pēc tam, kad vairs nav spēkā sākotnējais datu saglabāšanas iemesls, izņemot gadījumus, ja mūsu tiesiskais pienākums ir arī turpmāk saglabāt šos datus (piemēram, bet ne tikai, grāmatvedības uzskaites vai tiesvedības vajadzībām).

9. Datu subjekta piekļuve personas datiem

Datu subjektam ir tiesības mēneša laikā no attiecīga pieprasījuma iesniegšanas dienas saņemt piekļuvi datu subjekta personas datiem.

Lietotājs var iesniegt pieprasījumu par savu tiesību īstenošanu rakstveida formā klātienē, Pārziņa juridiskajā adresē (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), pa pastu, vai e-pasta veidā, parakstot ar drošu elektronisko parakstu;

Saņemot Lietotāja pieprasījumu par savu tiesību īstenošanu, Pārzinis pārliecinās par Lietotāja identitāti, izvērtē pieprasījumu un izpilda to saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Lietotājam ir tiesības saņemt normatīvajos aktos noteikto informāciju saistībā ar viņa datu apstrādi, tiesības pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, kā arī pieprasīt Pārzinim veikt to papildināšanu, labošanu vai dzēšanu, apstrādes ierobežošanu vai tiesības iebilst pret apstrādi, ciktāl šīs tiesības nav pretrunā ar datu apstrādes mērķi (līgumu noslēgšana vai izpilde).

Datu subjektam nav tiesību saņemt informāciju, ja šo informāciju aizliegts izpaust saskaņā ar likumu nacionālās drošības, valsts aizsardzības, sabiedrības drošības, krimināltiesību jomā, kā arī nolūkā nodrošināt valsts finanšu intereses nodokļu lietās vai finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un makroekonomisko analīzi.

10. Sīkdatņu apstrāde

Vietnē tiek vākti dati par Vietnes apmeklētājiem, tādējādi gūstot iespēju Vietnes uzturētājam izvērtēt, cik noderīga ir Vietne, un kā to varētu uzlabot.

Pārzinis nemitīgi pilnveido Vietni, ar mērķi, uzlabot tās lietošanu, tāpēc Pārzinim ir jāzina, kāda informācija ir svarīga Vietnes apmeklētājiem, cik bieži viņi šo Vietni apmeklē, kādas ierīces un pārlūkprogrammu viņi izmanto, no kāda reģiona nāk apmeklētāji, un kādu saturu vislabprātāk lasa.

Pārzinis izmanto sistēmu Google Analytics, kas ļauj Pārzinim analizēt, kā apmeklētāji izmanto Vietni. Par to, kā darbojas Google Analytics pamatprincipi, iespējams uzzināt Google mājas lapā https://support.google.com/analytics/answer/1012034?hl=lten&ref_topic=6157800. Pārzinis izmanto savāktos datus savās tiesiskajās interesēs, lai uzlabotu izpratni par Vietnes apmeklētāju vajadzībām un uzlabotu pieejamību Pārziņa publiskotajai informācijai. Apmeklētājs jebkurā laikā var pārtraukt datu vākšanu Google Analytics, kā tas ir aprakstīts šeit: https://tools.google.com/dlpage/gaoptout/.

Serveris, kurā izvietota Vietne, var reģistrēt apmeklētāja nosūtītos pieprasījumus (izmantotā ierīce, pārlūkprogramma, IP adrese, piekļuves datums un laiks). Šajā punktā minētie dati tiek izmantoti tehniskiem nolūkiem: lai nodrošinātu Vietnes pienācīgu funkcionēšanu un drošību un izmeklētu iespējamos drošības incidentus. Šajā punktā minēto datu vākšanas pamats ir Pārziņa tiesiskā interese nodrošināt Vietnes tehnisku pieejamību un integritāti.

Sīkdatnes ir nelieli faili, kurus, katru reizi, kad apmeklētājs apmeklē Vietni, pārlūkprogramma saglabā apmeklētāja datorā tādā apmērā, kā norādīts apmeklētāja datora pārlūkprogrammas iestatījumos. Atsevišķas sīkdatnes tiek izmantotas, lai atlasītu un piemērotu apmeklētājam piedāvājamo informāciju un reklāmas, pamatojoties uz saturu, ko apmeklētājs aplūkojis agrāk, un tādējādi veidotu apmeklētājiem Vietnes lietošanu vienkāršu, ērtu un individuāli piemērotu. Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to dzēšanu un pārvaldīšanu, var iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org

Vietne izmanto sīkdatnes, lai vāktu lietotāja IP adreses un pārlūkošanas informāciju un ļautu Vietnei atcerēties apmeklētāja izvēli. Sīkdatnes ļauj Pārzinim sekot līdzi Vietnes datu plūsmai un lietotāju mijiedarbībai ar Vietni – Pārzinis izmanto šos datus, lai analizētu apmeklētāju uzvedību un uzlabotu Vietni. Sīkdatņu izmantošanas tiesiskais pamats ir Pārziņa leģitīmā interese nodrošināt Vietnes funkcionalitāti, pieejamību un integritāti.

Apmeklētājs var kontrolēt un/vai dzēst sīkdatnes pēc savas izvēles. Plašāka informācija par šo procesu ir pieejama šeit www.aboutcookies.org. Apmeklētājs var izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir viņa datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Apmeklētājs var atteikties no sīkdatnēm pārlūkprogrammas izvēlnē vai https://tools.google.com/dlpage/gaoptout. Lai veiktu nepieciešamos uzstādījumus, apmeklētājam nepieciešams iepazīties ar savas pārlūkprogrammas noteikumiem. Sīkdatņu bloķēšanas gadījumā apmeklētājam manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad tiks apmeklēta Vietne, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.

Statistikas datiem par Vietnes apmeklētājiem var piekļūt tikai tie Pārziņa darbinieki, kuri ir atbildīgi par tādu datu analīzi.

Ja nav noteikts citādi, sīkdatnes tiek glabātas, kamēr tiek izpildīta darbība, kādam nolūkam tās vāktas, un pēc tam tās tiek dzēstas.

Gadījumā ja Pārziņa Vietnē ir paraudzēta foruma vai komentāru iespēja, šādā gadījumā, Vietnē tiek saglabāti IP adrese, kā arī dati, ko norādījis pats apmeklētājs. Sīkdatnes, kas satur šos datus, Jūsu ērtībām (lai nākamreiz nebūtu jāraksta pa jaunu) var tikt saglabātas vienu gadu.


Nodrošina
SĪKDATNES NOSAUKUMS
IZMANTOŠANAS NOLŪKS
UZGLABĀŠANAS ILGUMS
Google Analytics
_ga
Izmanto, lai noteiktu tīmekļa vietnes unikālos apmeklētājus, piešķirot katram nejaušā kārtībā ģenerētu identifikatoru (“Google Universal Analytics” sīkdatne)
2 gadus no izveidošanas
Google Analytics
_gid
Izmanto, lai noteiktu tīmekļa vietnes unikālos apmeklētājus (“Google Universal Analytics” sīkdatne)
24 stundas no izveidošanas
Google Analytics
_gat_UA-39952253-1
Izmanto, lai samazinātu Google reģistrēto datu apjomu, ja ir liels lietotāju skaits tīmekļa vietnē (“Google Universal Analytics” sīkdatne)
1 minūti no izveidošanas

11. Trešo personu tīmekļa vietnes

Mēs, iespējams, sadarbosimies ar trešajām personām, kas ir pilnvaroti ievietot trešo personu sīkdatnes mūsu vietnēs vai mūsu pakalpojumus, lietotnēs un rīkos ar jūsu piekrišanu. Šie pakalpojumu sniedzēji ļauj mums nodrošināt jums labāku, ātrāku un drošāku tīmekļa vietnes lietošanas pieredzi. Ievērojiet, ka uz trešo personu sīkdatnēm attiecas trešo personu privātuma politika, tāpēc mēs neuzņemamies nekādu atbildību par šīm privātuma politikām.

Vietnē ir uzstādīts rīks "Facebook pixel". Šī rīka izmantošanas mērķis ir satura un reklāmu pielāgošana Facebook lietotājiem. Lai uzzinātu vairāk par Facebook privātuma politiku, noklikšķinot šeit https://www.facebook.com/about/privacy/. Tāpat jūs varat izmainīt reklāmas iestatījumus savā Facebook profilā.

12. Tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei

Datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei (Datu valsts inspekcijai). Dokumentus Datu valsts inspekcijā pieņem, izmantojot pastu, elektronisko pastu (ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus), kā arī tos var atstāt Blaumaņa ielā 11/13, Rīgā, 1.stāva pastkastē. Datu valsts inspekcija pieņem elektroniskā pasta sūtījumus, kas saņemti uz elektroniskā pasta adresi info@dvi.gov.lv.

13. Privātuma politikas spēkā esamība

Mēs paturam tiesības laiku pa laikam izmainīt un papildināt šīs privātuma politikas saturu, lai precizētu aprakstu tam, kā mēs apstrādājam jūsu datus.

Ņemot vērā minēto, aicinām regulāri pārskatīt šo privātuma politiku, lai Jūs būtu lietas kursā par Jūsu personas datu apstrādi Vietnē.