Chevrolet Camaro: Ātruma un stila revolūcija
Amerikāņu muskuļauto Nr.2 ir vienkāršs uzbūvē, kas arī nodrošinājis tam veiksmīgu karjeru. Un ja reiz Kurbads klasisko automašīnu “garāžā” pabijis ikoniskais Pony car - Ford Mustang, turklāt ne viens vien, nedrīkstam paiet garām tā galvenajam sāncensim Chevrolet Camaro.
Tuxedo Black jeb “smokinga melns” 1967. gada eksemplārs Super Sport komplektācijā lieliski ilustrē General Motors centienus nokost pēc iespējas lielāku gabalu no muskuļauto pīrāga - un, ja tas neizdotos, tad vismaz neļaut visu pīrāgu aprīt Fordam vienam pašam. Un pīrāgs izrādījās pamatīgs. Ja Chevrolet pirmajā gadā izdevās pārdot 220 000 Camaro, kas uzskatāms par nesliktu rezultātu, tad Ford 1967. gadā vien apspēlēja GM ar 480 000 “poniju”. Nemaz nerunājot par to, ka tajos divos gados, kamēr General Motors prātoja, ko vispār iesākt, Ford paspēja pārdot 1,3 miljonus “mustangu”.
Lai gan General Motors uz Mustang fenomenu noreaģēja daudz veiklāk nekā Chrysler korporācija, kuras Dodge Challenger iznāca vien 60. gadu beigās, tātad septiņus gadus pēc Mustang, Camaro projekts tik un tā tika īstenots steigā. GM vadība laikus aptvēra, ka Chevrolet Corvair ar dzinēju aizmugurē un “Unsafe at Any Speed” reputāciju (pēc tāda paša nosaukuma grāmatas) nespēs turēt līdzi vieglā Mustang riksim pat it kā sportiskajā Monza variantā. Corvair plānam nederēja arī tāpēc, ka tajā nebija vietas astoņcilindru dzinējiem. Savukārt tehniski it kā piemērotākā Chevrolet Nova (motors priekšā, velkošie rati aizmugurē) uz Mustang fona izskatījās drīzāk pēc veterinārārsta transportlīdzekļa. Ziņas par to, ka General Motors gatavo konkurentu Mustang, uzpeldēja jau 1965. gadā, turklāt bija zināms, ka tas būs tieši Chevrolet, nevis, piemēram, Pontiac vai Plymouth.
Kas, pie velna, ir Camaro?
Lai pievērstu jaunumam pēc iespējas lielāku uzmanību, General Motors izvērsa tiem laikiem nepieredzēti inovatīvu PR kampaņu. Vispirms tika izplatīts kaut kas līdzīgs mūsdienu fake news par to, ka jaunais modelis it kā saukšoties Panther. Tad prese Detroitā tika saaicināta uz preses konferenci, kas ar tālruņa līniju palīdzību konferences zvanā tika savienota ar četrpadsmit citām pilsētām. Gluži kā mūsdienu attālinātās videoprezentācijās, tikai bez attēla. Visbeidzot tika paziņots, ka jaunais modelis, ievērojot tradīciju piešķirt automašīnām nosaukumus, kas sākas ar C, tomēr sauksies Camaro. Kad žurnālisti apjautājās, kas ir Camaro, viņi saņēma atbildi, ka tas esot “mazs, negants zvērēns, kas ēd mustangus.”
Patiesībā Camaro vārds izrādījās pasmelts no franču - angļu slenga vārdnīcas, saskaņā ar kuru nozīmēja draugu, biedru vai uzticamu paziņu. Lai gan žurnāls Car And Driver pirmajā automašīnas testā indīgi atzīmēja, ka neviens no viņu franču draugiem nekad nav dzirdējis šādu vārdu (tas skanot drīzāk spāniski), publikai iepatikās nosaukuma fonētiskā līdzība ar franču Camarade un angļu Comrade. Chevrolet Camaro bija dzimis, un tāds arī palika sešdesmit gadus un sešas modeļu paaudzes. Labāk nemeklējiet Camaro nozīmi spāņu valodā - vienīgais, ko atradīsit, būs kaut kas par garnelēm.
Slēptās “acis”
Pirmās paaudzes Camaro dizains bija izveidots labākajās 60. gadu tradīcijās - garš motorpārsegs, pietiekami garš, lai zem tā atrastos vieta arī lielajiem V8 motoriem, īsa aizmugure, izteikti arkveida pakaļējie spārni, divas durvis, velvēti arku paplašinājumi, un divi nevienāda izmēra starmešu pāri. Atšķirībā no Lī Jakokas vadītās Mustang komandas General Motors pārlieku neiespringa uz specifiska stila izstrādi, tāpēc pirmais Camaro iznāca ārkārtīgi līdzīgs Plymouth Barracuda, sporta automašīnai, kas iznāca vēl pirms Mustang, bet ko pirmais īstenais ponijauto, kā tautā saka, “apēda bez sāls”.
Noslēpumainā izskata slēptie lukturi jeb hidden headlights parādījās reizē ar vienu no daudzajām rūpnīcas opcijām RS jeb Rally Sport, un bija pieejami arī SS jeb Super Sport. Kopumā bija iespējamas apmēram 80 dažādas ražotāja Camaro variācijas, kam jāpieskaita vēl četri desmiti no dīleriem. Tas nozīmē, ka minētajos 220 tūkstošos varētu būt ļoti grūti atrast divus pilnībā identiskus automobiļus. Šis eksemplārs, piemēram, aprīkots ar četriem jaunākas paaudzes papildus rādītājiem, kā arī Hurst Blackjack īsgājiena pārnesumkārbas sviru. Fisher Body emblēmas uz sliekšņiem norāda, ka Camaro virsbūve izgatavota General Motors sastāvā iekļautā karosēriju uzņēmuma rūpnīcā.
Drošības mašīna bez jumta
Tomēr SS īpašā daba nesakņojas slēptajos lukturus. Topa komplektāciju Camaro tika ražoti tikai ar V8 dzinējiem, un 350 kubikcollu jeb 5,7 litru agregāts bija mazākais no tiem. Lai gan tā jauda tuvojās 300 ZS, bija iespējams izvēlēties arī 6,5 litru big - block V8, kas attīstīja 325 - 375 bhp jeb līdz pat 380 metriskajiem zirgspēkiem. Viena no spilgtākajām lappusēm Camaro SS vēsturē ir speciāli būvēts kabriolets pace car jeb drošības mašīnas uzdevumam Indianapolis 500 sacīkstēs. Lai gan internets nereti apgalvo, ka vēlāk tika uzbūvētas 100 pace - car kopijas pārdošanai klientiem, tā īsti nav taisnība. Chevrolet neizgatavoja kopijas jeb replikas, vienkārši Indianapolis Motor Speedway saņēma simts šādus automobiļus, kas vēlāk tika izpārdoti kā lietoti spēkrati. Bet kopumā Camaro ar nolaižamo jumtu nebaudīja pārlieku lielu popularitāti. 1967. gadā bez jumta bija tikai 25 141 Camaro.
Esi vienkāršāks, un tauta tevi sapratīs
Zīmīgi, ka par Camaro konstrukciju avotos atrodams daudz mazāk informācijas nekā par dzinējiem un neskaitāmajām opcijām. Tam ir vienkāršs izskaidrojums - vienkārši nav nekā daudz, par ko runāt. Pēc vilšanās ar Corvair, ko Chevrolet bija iecerējis izveidot par amerikāņu Volkswagen, General Motors izvēlējās primitīvu šasiju ar priekšējo palīgrāmi un priekšējām disku bremzēm. Līdz pat 70. gadu naftas krīzei amerikāņu publiku vairāk interesēja masīva jauda nekā izsmalcināta vadāmība un augstvērtīgi tehniskie risinājumi. Pirmā “spieduma” Camaro jau 1968. gadā tika plaši modernizēts, papildinot virsbūvi ar Astro Ventilation kanāliem vēdlodziņu vietā, un tamlīdzīgi, taču būtībā tas palika tas pats automobilis, par 70% unificēts ar Chevrolet Nova, ieskaitot lokšņu atsperes aizmugurē. Lai gan Chevrolet Camaro nekļuva par eksporta hītu, to ražoja arī ārpus ASV, tostarp Dienvidamerikā un pat Eiropā. Viena no neparastākajām ražotnēm bija General Motors rūpnīca Šveicē, kas īslaicīgi ražoja Camaro kupejas ar 4,6 litru dzinēju, samazinātu jaudu un paplašinātu drošības aprīkojumu.
1967.gada Chevrolet Camaro ar rindas sešcilindru motoru maksāja 2466 ASV dolāru. Laika gaitā šī ikoniskā muskuļauto vērtība ir ievērojami mainījusies, un šodien, atkarībā no modeļa gada, stāvokļa un aprīkojuma, labi saglabātu eksemplāru iespējams iegādāties par 25 000–35 000 ASV dolāru. Ja Camaro vai cita ekskluzīva, retro, sporta vai kolekcijas automašīna nonāk Kurbads rokās, mēs nodrošinām rūpīgu un uzticamu transportēšanu gan Baltijā, gan Eiropas Savienības valstīs, izmantojot slēgtus vai atvērtus autovedējus. Šāds auto var kļūt par īpašu dārgumu jebkurā kolekcijā.
1967.gadā Chevrolet Camaro ar rindas sešcilindru motoru maksāja 2466 ASV dolāru, bet mūsdienās tā cena ievērojami svārstās atkarībā no izlaiduma gada, tehniskā stāvokļa, opcijām un nobraukuma. Atrast labi saglabātu Camaro eksemplāru par 25 000 - 35 000 ASV dolāru vai pat mazāk nav sarežģīti, un, ja šāda vai līdzīga ekskluzīvā, sporta, retro vai kolekcijas automašīna nonāk Kurbads rokās, mēs nodrošinām tās rūpīgu un drošu transportēšanu gan Baltijā, gan Eiropā.