Kā Ford Mustang kļuva par īstu muskuļauto
Septiņu litru dzinējs nelielā kabrioletā padarīja jau tā veiksmīgo Ford produktu vēl iekārojamāku
Pavirši ieskatoties pievienotajos attēlos, nezinātājs varētu vien atpazīt pirmo jeb “oriģinālo” Ford Mustang, kādu ir papilnam plakātos, kinofilmās un uz suvenīru krūzītēm. Patiesībā mums ir darīšana ar pirmo nopietno “facelift” jeb modernizāciju Ford leģendārā muskuļauto vēsturē. Salīdzinot 1965. un 1967. gada Mustang, acīs kristu galvenokārt atšķirīgie miglas lukturi, kas kļuva par GT versijas obligātu atribūtu. Taču pat ļoti acīgam vērotājam var paslīdēt garām fakts, ka 1967. gada modelis ir lielāks par iepriekšējo, un ne jau tikai komforta apsvērumu dēļ. Tieši šis Ford Mustang gadagājums kļuva par pirmo, kurā izdevās ielikt t.s. big – block V8 dzinēju ar līdz pat šai dienai nepārspētu dzinēja tilpumu – 7 litri. Lielas litrāžas dzinēji, protams, sastopami arī vēlākajos Mustang modeļos, taču 1967. gadā tas bija milzu lēciens no pirmajā paaudzē ieviestajiem small – block 4,7 litru motoriem. Līdz ar to var teikt, ka tikai 1967. gadā Ford Mustang patiešām kļuva par īstenu muscle – car.
Dzinējam pa pēdām
Lielākais standarta Mustang dzinējs gan bija 6,4 litru jeb 390 kubikcollu V8 ar 320 zirgspēkiem, taču topa agregātu var viegli atpazīt pēc uzraksta Cobra uz gaisa filtra korpusa. Septiņlitru dzinējs bez šaubām nonāca arī Karola Šelbija meistardarbu motortelpās kā ielas, tā sacīkšu mašīnās, tostarp arī leģendārajos Ford GT40, kas 1966. gadā ieņēma pirmās trīs vietas 24 stundu Lemānas sacīkstēs. Dzinēja darba tilpums nebija izvēlēts nejauši. 7 litri jeb 427 kubikcollas bija maksimāli pieļaujamais apjoms vairāku autosacīkšu, tostarp Nascar tehniskajos noteikumos. Tā kā episkais agregāts bija rezervēts Ford Mustang Shelby GT500 modeļiem, kuru motorpārsegus rotāja dažādas gaisa atveres motortelpas papildus ventilācijai, ir pamats domāt, ka glītais kabriolets savu tagadējo dzinēju “sastapis” vēlāk. Agregātu kombinēšana un maiņa Mustang entuziastu aprindās nav nekas neparasts, ko arī apliecina aizkustinošais mēģinājums atgriezt V8 čuguna blokam tā oriģinālo zilo krāsu. Vēl viena nianse – gandrīz visi Shelby GT500 togad tika izlaisti ar fāstbeka virsbūvi. Ford Mustang modeļu reģistrs vēsta, ka 1967. gadā tika saražots tikai viens GT500 kabriolets, un diez vai tas ir tieši šis. S burts VIN numurā nepārprotami norāda, ka oriģinālajā izpildījumā kabrioletam bijis 6,4 litru motors.
Četri ātrumi un nekādu “automātu”
Ielūkojoties kabrioleta kabīnē, mēs ieraugām Mustang vēsturē pirmo stūresratu ar triecienu absorbējošo jeb “drošības” viduci. Trīspunktu drošības jostas kļuva obligātas tikai 1968. gadā, līdz tam modelim tās bija pasūtināmas kā opcija. Reizē ar feisliftu Mustang kabīnē parādījās šeit redzamā slīpēta alumīnija paneļa apdare un mērskalu panelis ar tahometru un papildu rādītājiem, kas iepriekš bija iekļauti t.s “rallija pakotnē”. Šeit redzamais ir samērā reti sastopams De Luxe interjera variants ar gaišu ādas apdari, kas lieliski harmonē ar gandrīz balto vinila jumtu un apburošo tumši zaļo Dark Moss virsbūves toni. Par spīti apjomīgajam dzinēja tilpumam un amerikāņu vilkmei uz “automātiem”, šī kabrioleta vadītājam jāvalda vairāk nekā 300 zirgspēki ar klasiskajiem trim pedāļiem un četrpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Ja šāds pārnesumu skaits tādam uzdevumam šķiet visai pieticīgs, der zināt, ka Mustang standarta pārnesumkārbai tolaik vispār bija tikai trīs ātrumi. Mustang GTA jeb GT/A, kur A burts apzīmēja automātisko jeb drīzāk automatizēto Select Shift Cruise-o-Matic transmisiju, šajā paaudzē tika ražots tikai vienu, 1967. gadu, bet septiņlitru motoriem “automāti” nebija paredzēti vispār.
Bullita gads
Interesanti, ka Ford Mustang krusttēvam Lī Jakokam modernizētais modelis sākotnēji nepatika, lai gan viņš pats uzraudzīja tā dizaina pabeigšanu no sānu gaisa atverēm līdz pat četrstūrainajiem spoguļiem (oriģinālajam Mustang Mk I tie ir apaļi). Platāka un dziļāka radiatora reste liek automašīnai izskatīties vizuāli spēcīgākai, savukārt lielāks riteņu attālums jeb šķērsbāze uzlaboja stāju un vadāmību. Jaunie, ieliektie aizmugurējie lukturi piešķīra sportiskajai automašīnai vairāk premium spozmes. Automašīnu varēja pasūtināt 28 dažādās krāsās, standarta kabrioleta cena bija 2898 dolāri, un par spīti ārējai un iekšējai konkurencei no Chevrolet Camaro, Mercury Cougar, Pontiac Firebird un Plymouth Barracuda trīs Ford rūpnīcas togad izlaida 472 121 Mustang, no kuriem 44 808 bija kabrioleti. Jau pēc gada elegantās, kaut arī absolūti nefunkcionālās restītes pie durvīm no Mustang sāniem pazudīs, un minimālas dekoratīvas izmaiņas, kā ierasts, piemeklēs Ford bestselleru vai ik gadu. Tajā pat gadā šī Mustang “starppaudze” piedzīvos triumfu kinoekrānos, kur Stīva Makkvīna atveidotais Frenks Bullits dzīsies pakaļ ļaundariem pa Sanfrancisko ielām sūnu zaļā Ford Mustang GT Fastback. Līdz pat 60. gadu beigām Mustang pieņemsies izmēros un spēkā, iznākot arī leģendārajām Mach 1 un Boss 302 modifikācijām, līdz 1970. gadā pienāks laiks ceturtajai un pēdējai pirmās paaudzes Ford Mustang iterācijai.