Chevrolet Camaro: Ātruma un stila revolūcija
Auto raksti
03. sept. '23
Kurbads transportē 60.gadu atbildi amerikāņu muskuļauto – Opel Commodore a coupe
Šoreiz stāsts par Kurbads transportēto – Opel Commodore. Sākotnēji automašīna no Zviedrijas nonāca restauratora rokās Igaunijā. Meistars parūpējās par dzinēja, transmisijas un mehānisko daļu atjaunošanu. Pēc restaurācijas automašīnu transportējām tās jaunajam saimniekam palīdzot to nogādāt uz Nīderlandi. Saviem klientiem uzņēmums Kurbads izstrādā individuālus maršrutus, kas sasaucas ar mērķi – pēc iespējas precīzāk, ātrāk un profesionālāk veikt savu darbu auto pārvadājumu jomā.
Automašīnu transportēšana ar atvērto autovedēju
Muskuļauto no Opel? Izklausās pēc siļķes ar medu. Tomēr pazīstamais vācu autoražotājs ne vienmēr bijis tik konservatīvs un kā esam raduši uzskatīt. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gadi bija Adam Opel AG ziedu laiki. 1962. gadā sākās pilnīgi jauna Kadett modeļa ražošana tikko uzceltajā rūpnīcā Bohumā. Līdztekus markas mājvietai Riselsheimā tā gadiem ilgi simbolizēja Opel industriālo vērienu, vienubrīd izlaižot pat pusmiljonu Kadett gadā. Diemžēl 2014. leģendārā ražotne, kas savulaik nodarbināja pat 20 000 cilvēku, tika slēgta.
PANĀKUMU SMARŽA
Tā laika augstākās klases Opel modeļu “lielais trijnieks” Kapitän, Admiral un Diplomat, saīsināti pazīstams arī kā KAD, bija cienījamas, izskatīgas, jaudīgas un peļņu nesošas automašīnas. To dizainā un iekārtojumā neapšaubāmi dominēja amerikāņu ietekme (galu galā, Opel bija General Motors īpašums), un dārgākajam Diplomat pat bija V8 dzinējs. Opel bija pārliecinoši otrais lielākais vācu autoražotājs aiz Volkswagen, dažos tirgus segmentos pat ieņemot vadošo pozīciju. 1964. gada 9. jūlijā Opel izlaida piecmiljono automašīnu – nākotne patiesi rādījās rožainās krāsās
Nav brīnums, ka Rekord C kļuva par veiksmīgāko modeli Opel vēsturē – līdz 1972. gadam tika saražoti 1,2 miljoni automašīnu.
Uz šī viļņa Adam Opel AG galvenais inženieris un tehniskais direktors Hanss Mersheimers radīja Opel Rekord C – parastu plašpatēriņa sedanu, kura izskatu dziļi iespaidoja Ford Mustang un Chevrolet Corvette aizsāktā 60. gadu mode uz amerikāņu muskuļauto. Vienlaikus automašīnai bija moderna piekares konstrukcija, plaši pasīvās drošības uzlabojumi un pastiprināta virsbūves struktūra, kas ļāva Rekord C spīdoši izturēt trieciena testus. Nav brīnums, ka Rekord C kļuva par veiksmīgāko modeli Opel vēsturē – līdz 1972. gadam tika saražoti 1,2 miljoni automašīnu.
SEŠCILINDRU VĒŽI COMMODORE KULĪTĒ
Bet kur tad šajā stāstā atradās vieta Commodore? Tā parādīšanos sekmēja Opel vadības godkāre un potenciālas peļņas izredzes, piedāvājot pircējiem dārgāku un šķietami prestižāku automašīnu ar to pašu tehniku. Rekord C jau kopš 1967. gada bija pieejama divdurvju versija Coupe, tostarp arī ar 2,2 litru rindas sešu cilindru dzinēju. Tomēr sešcilindru “rekordu” tirdzniecība nevedās, tāpēc tika nolemts jaudīgākās modifikācijas nodalīt no pamat modeļa un piešķirt tām savu nosaukumu. Tā 1967. gada februārī iznāca Opel Commodore.
“BULLIT” + “COCA COLA” = COMMODORE?
“Oberklases” modelis būtībā izcēlās tikai ar motoriem, jo, sākot ar 1968. gada vasaru bāzes modeli Rekord C ražoja tikai ar četriem cilindriem. Commodore ražoja gan kā sedanu (turklāt ar divām vai četrām durvīm), gan kā coupe. Tika izstrādāts pat augstākās klases universāļa prototips Voyage, kas gan netika tālāk par konceptauto fāzi. Entuziastu rindās Commodore A un tā pēcnācēji pārsvarā saistās ar gran turismo un muscle – car mistrojumu vācu gaumē, un, protams, fastback coupe virsbūvē. Ieskatoties attēlos uzreiz skaidrs, kāpēc: fāstbeka siluets ļoti atgādina attiecīgo “mustanga” izlaidumu no Stīva Makkvīna “Bullita”, un lieliski harmonē ar paša Opel dizaineru meistarstiķi, proti, īpatnēji noapaļoto aizmuguri, kuras dēļ bāzes modelis Rekord C tika iesaukts par Cola-Flaschen-Rekord jeb “kolas pudeles Rekordu”.
KAS IR “2.5 S”?
Kurbada transportētais automobilis ir Opel Commodore A Coupe standarta modelis “2.5 S” – ar 2,5 litru sešu cilindru dzinēju un mērenu 115 – 120 zirgspēku jaudu. Vinila jumts un melnie virsbūves dekori it kā norāda uz “lieljaudas” versiju GS, tomēr nav pierādījumu, ka dzinējam būtu divi, nevis viens karburators, un, attiecīgi, lielāka jauda. To Opel bija atstājis Commodore A “2.5 H”. Modeļa attīstības gaitā GS un GS/E modifikāciju jauda sasniedza 150 zirgspēkus, neskaitot sacīkšu izpildījumus, kas tapa Opel aprindās labi pazīstamās kompānijas Steinmetz vadībā. Starp citu, /E nozīmē degvielas iesmidzināšanu no vācu vārda “einspritzung”, taču tas vairs nav mūsu automašīnas stāsts. Tai pavisam bijuši trīs īpašnieki. Klasisko automašīnu restaurators to iegādājies Zviedrijā, un atjaunojis dzinēju, transmisiju un vairumu mehānisko daļu. Lai gan līdz 70. gadu sākumam Opel paspēja saražot vairāk nekā 150 000 Commodore A, automobiļi sastopami samērā reti, un oriģinālās rezerves daļas var izrādīties problēma. Interesanti, ka sedani un kupejas izlaistas apmēram vienādās daļās, ap 70 000 katra, bet visretāk sastopams ir Commodore divu durvju sedans. Patlaban pilnībā restaurētais auto ar Kurbada palīdzību nonācis Nīderlandē.
Atjaunoti Opel Commodore eksemplāri maksās līdz 20 000 eiro, bet vēlākie GS un GS/E modeļi var sasniegt pat 35 000 eiro atzīmi.
Pirms modeļu sērijas apturēšanas 1982. gadā Opel Commodore piedzīvoja vēl divas modeļu paaudzes, taču nosaukums vēl ilgi bija sastopams ārpus Eiropas tirgus, piemēram, Dienvidamerikā, DĀR un pat Austrālijā – kā Holden Commodore. Pirmajā paaudzē izvērstā Opel “CIH” dzinēju sērija ar īpatnēju gāzu sadales mehānismu pārdzīvoja Commodore par vairākiem gadu desmitiem – sešu cilindru dzinēji ar “sadales vārpstu bloka galvā” pazuda no konveijera vien 90. gadu vidū. Opel Commodore kupeju restaurācijai var iegādāties jau par 5 – 7 tūkstošiem eiro, atjaunoti eksemplāri maksās līdz 20 000, bet vēlākie GS un GS/E modeļi var sasniegt pat 35 000 eiro atzīmi. Mūsu Opel Commodore tika vests ar Kurbads flotē esošo, jaunāko auto pārvadātāju, kuru izmantojot varam garantēt drošus automašīnu pārvadājumus.
