Elektromobiļi – vai nākotnes transportlīdzeklis arī Latvijā?

Elektromobiļi ar katru gadu Eiropā un pasaulē iegūst arvien lielāku tirgus daļu jauno automašīnu tirgū. Tehnoloģiju attīstība, valsts atbalsts un rūpes par vidi ir galvenie iemesli, kāpēc patērētājs izvēlas elektromobili. Vai Latvijā ejam līdzi pasaules tendencēm? 

Pēc Eiropas alternatīvo degvielu asociācijas (EAFO) datiem Eiropā 2016. gada pirmajos astoņos mēnešos elektromobiļi ieņēma 1,1% jauno automašīnu tirgus daļu. Latvijā šis skaitlis ir 0,29%, kas pielīdzināms 29 vienībām elektrotransportlīdzekļu. Absolūts Eiropas līderis ir Norvēģija ar 28% – jau no 1990. gada Norvēģija ar dažādām atbalsta programmām ir stimulējusi bezemisijas transportlīdzekļu iegādi.

Latvijā elektromobiļu iegādi un izmantošanu veicina sekojoši labumi – nav 1. reģistrācijas maksas, netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumiem samazināta nodokļa likme, kā arī elektromobiļiem atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām un pieejama bezmaksas stāvvieta “Rīgas satiksme” un Liepājas pašvaldības apsaimniekotajās autostāvvietās.

“Nosauktie atvieglinājumi atsevišķiem īpašniekiem ir pietiekama motivācija. Intensīvi lietojot automobili, ikmēneša ietaupījums var sanākt pat 300-400 eiro,” stāsta Arnis Bergs, “Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības” valdes priekšsēdētājs. Biedrības mērķis ir veicināt ilgtspējīga, darbības vietā izmešus neradoša, mobilitāti paplašinoša transporta attīstību.

Bez valsts stipendijas svarīga ir arī elektromobiļiem nepieciešamā infrastruktūra.  Latvijā šobrīd ir 5 ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošina pilnīgu uzlādi pusstundas laikā. Trīs no tām atrodas Rīgā, bet vēl pa vienai ir Ogrē un Gulbenē. Rīgā un Jūrmalā kopā ir 11 uzlādes stacijas, kas šobrīd ir stipri par maz efektīvai elektromobiļu izmantošanai. 

Līdz 2016. gada 1. jūlijam Latvijā reģistrēti 295 elektrotransportlīdzekļi. Bet 2016. gadā reģistrēti tikai 29. “Kamēr Latvijā nav sakārtotas infrastruktūras elektromobiļiem un valsts atbalsta to iegādei, tikmēr arī būs pāris desmiti jaunu automašīnu gadā,” saka Toms Hartmanis, “Kurbads” loģistikas speciālists Baltijas valstīs. 

Īsts bums tika piedzīvots 2014. gadā, kad valsts, pārdodot izmešu kvotas, ieguva līdzekļus, ko novirzīt CO2 izmešu samazināšanai. Pašvaldībām tika subsidēti 85%, bet komersantiem 50% no elektromobiļa kopējās vērtības. 176 elektromobiļu parādīšanās vidējo izmešu daudzumu samazināja par 2%.

Toms Hartmanis: ”Elektromobiļi ir ļoti niecīga daļa automašīnu, ko apkalpojam ikdienā. Visbiežāk transportējam Nissan “Leaf” automašīnas uz dažādām prezentācijām Baltijas valstīs, veicinot interesi par elektromobiļiem”. Toms arī uzskata, ka lielākais  elektromobiļu trūkums pašreiz ir īsā braukšanas distance: “Realitātē ar elektromobili kombinētos apstākļos var nobraukt 160 km, ar ko nepietiek, lai aizbrauktu no Rīgas līdz Ventspilij.” 

Tam gan īsti nepiekrīt Arnis Bergs: “Elektromobiļus ir efektīvi izmantot pārvadājumos pilsētā un tās tuvumā. Piemēram, Igaunijā ir 50 elektromobiļi – taksometri. Arī Rīgā tie parādās.”

Latvijai, kur automobiļu vidējais vecums ir 13 gadi ar lielu dīzeļdzinēju un apvidus automašīnu īpatsvaru, ir svarīgi ievērojami samazināt CO2 izmešu skaitu – 2030. gadā šim rādītājam jābūt 2005. gada līmenī. Par katru pārsniegto kvotu būs jāmaksā sods.

“Eiropas Savienības izdotais rīkojums ir licis sarosīties valsts pārvaldei, bet ir nepieciešams aktīvi rīkoties jau tagad. Pirmais solis – sasniegt 2020. gada mērķi, kas paredz, ka 10% transportlīdzekļu darbojas ar atjaunojamo enerģiju un jauno iekšdedzes dzinēju vidējais CO2 nepārsniedz 95g/km. Šobrīd, 2016. gadā, šis rādītājs ir aptuveni 130g/km,” ar pavisam tuvas nākotnes uzdevumu iepazīstina Arnis Bergs.

Lai sasniegtu šo rādītāju, 2020. gadā Latvijā pēc “Auto Asociācija” datiem jābūt 5000 elektromobiļu. Satiksmes ministrija prasa atbalstu no valsts budžeta, lai 2017. gadā varētu līdzfinansēt iedzīvotājiem 7000 eiro jauna elektromobiļa iegādei. 2018. un 2019. gadā šīs summas būtu attiecīgi 5000 un 3000 eiro. 

Arnis Bergs uzskata, ka šobrīd lielākā problēma ir integrēt CO2 samazināšanu politiskos risinājumos tautsaimniecības interesēs. Tas ir gan ekonomikas, gan veselības jautājums, jo 10% elektromobiļu nozīmē 50 miljonu eiro degvielas importa samazināšanu un arī labāku gaisa kvalitāti pilsētvidē. Bet galvenais faktors ir parādīt ES sabiedrībai, ka tiecamies risināt problēmu.

Vai gaidām jaunu elektromobiļu bumu 2017. gadā?